Latvijas kredītportfelis

Latvijas kredītportfelis ir bankas izsniegto kredītu kopums, kurā tiek iekļauti arī līzingi, galvojumu saistību uzpilde, faktorings un citas līdzīgas naudas operācijas. Ar kredītportfeļa palīdzību tiek organizēta banku naudas plūsma un pārvaldīta aizdevumu izsniegšana. Tāpat pēc kredītportfeļu kopējā apjoma, to pieauguma vai krituma un vēl citām īpašībām, var noteikt un salīdzināt kreditēšanas situāciju valstī, konkrēta sektorā vai kredītiestādē.

Latvijas banku vidū lielākie kredītportfeļi, jeb lielākās naudas summas, dažāda veida aizdevumos ir izsniegušas: Swedbank, SEB banka, Nordeabank un DNB banka. Pagājušogad kreditētākā nozare bijusi nekustamie īpašumi, kas sastādīja 31% no kopējā kredītportfeļa, savukārt pozitīva iezīme vērojama uzņēmējiem izsniegto kredītu apjomā, kas pieaudzis par 9%.

Paralēli bankām darbojas arī nebanku kreditori, kuri nodrošina banku sektoram analogus un līdzīgus kreditēšanas pakalpojumus. Nebanku kreditoru lielākais kredītportfelis ir distances jeb ātrajiem kredītiem, tālāk seko patēriņa kredīti un hipotekārie kredīti.

Interneta vidē pieejamā informācija liecina par to, ka kreditēšanas tendences eirozonā kļūst arvien pozitīvākas, līdz ar to veidojas arvien lielākas iespējas tautsaimniecības attīstībai. Arī Latvijā vērojams kredītportfeļa pieaugums gan mājsaimniecību, gan uzņēmēju kreditēšanā. Ekonomisti prognozē, ka nākamgad sagaidāma mērena banku nozares attīstība, taču paredzēts biznesa kreditēšanas portfeļa pieaugums, pateicoties kreditēšanas pieprasījuma un Eiropas Savienības fondu apguves uzsākšanai.

Pakāpeniski arī valsts iesaistās kreditēšanas nozares attīstībā un sakārtošanā, atbalstot aizdevums pirmā mājokļa iegādei, ieviešot kredītbiroju tīklu jeb sistēmu, taču vēl aizvien pastāv vairākas pozīcijas, kuras būtu jāpilnveido.

Ar 2016. gada 1. Janvāri spēkā stājušies jauni kreditēšanas likuma grozījumi, kas neļauj izsniegt aizdevumus laika posmā no 23.00 līdz 7.00. Tāpat rūpējoties par to, lai personas, kas noformējušas aizdevumu un nespēj veikt maksājumus laicīgi, nenokļūst pārmērīgi lielās parādsaistībās, pieņemts likuma grozījums, kas nosaka, ka ar jebkuru kredītlīgumu saistītā izdevumu suma (kredīta procenti, nokavējuma un termiņa garinājuma maksa un citas izmaksas) nedrīkst pārsniegt 100% no kopējā izsniegtā kredīta apjoma.

Tā kā banku kredītportfelis turpina pieaugt un aizdevumi kļūts arvien pieejamāki, rūpējieties par savām finansēm, aizņemoties gudri un atbildīgi.

Comments are closed.

Post Navigation